Kāpēc ir nepieciešams, lai mājās būtu krājumi? 

Krīzes situācijā mūsu ikdienas dzīve var tikt negaidīti traucēta – var pazust elektrība, no krāna var netecēt ūdens, veikali var būt slēgti un sakari var būt ierobežoti vai pilnībā pārtraukti. Šādās situācijās ātra palīdzība ne vienmēr ir pieejama, un uz kādu laiku ir jātiek galā pašiem.

Labi aprīkota māja palīdzēs jums un jūsu tuviniekiem labāk tikt galā ar krīzi, nodrošinot nepieciešamos resursus, piemēram, pārtiku, ūdeni, apgaismojumu, siltumu un pirmās nepieciešamības preces. Ja esat sagatavojies laikus, krīzes situācijā spēsiet saglabāt mieru, nodrošināt savu ģimenes locekļu labklājību un izvairīties no panikas izraisītiem lēmumiem.

 

Ar ko sākt mājas krājumu plānošanu? 

Pirmkārt, ir svarīgi, lai mājās būtu pietiekami daudz ūdens, pārtikas un citu nepieciešamo līdzekļu, lai patstāvīgi iztiktu vismaz vienu nedēļu.

  • Apdomājiet, ko jums un jūsu ģimenei nozīmētu, ja jūsu mājās nebūtu ūdens, elektrības vai apkures.
  • Ūdens krājumi ir ļoti svarīgi! Nodrošiniet, lai jums būtu vismaz 24 stundu ūdens krājumi, un zināt, kur tos vajadzības gadījumā varat papildināt. Ņemiet vērā, ka parastās ūdens iegūšanas iespējas (veikali, no elektrības atkarīgas akas/sūkņu mājas utt.) var nedarboties. Tuvāko avotu ar tīru ūdeni atradīsiet, noklikšķinot uz šīs saites.
  • Pārliecinieties, ka jūsu mājās ir pietiekami daudz dzeramā ūdens un pārtikas vismaz vienai nedēļai jūsu ģimenei un pastāvīgi tos atjaunojiet. Pārtikas krājumiem vajadzētu būt tādiem, ko jūs arī ikdienā lietojat. Neaizmirstiet arī par mājdzīvnieku.
  • Pārtikai jābūt viegli pagatavojamai un ar ilgu glabāšanas laiku. Sagatavojiet arī pārtiku, kas nav jāglabā ledusskapī vai saldētavā (konservi, zupas burkās, sausās preces utt.).
  • Attiecībā uz medikamentu un pirmās palīdzības piederumu daudzumu jāņem vērā arī ģimenes locekļu skaits. Regulāri lietojamiem recepšu medikamentiem jābūt krājumā vismaz viena mēneša vajadzībām, bet bezrecepšu medikamentiem – vienas nedēļas vajadzībām.

 

Kādiem palīglīdzekļiem jābūt man mājās?

Elektroenerģijas trūkuma gadījumā noder dažādi gaismas avoti (piemēram, lukturītis, sveces utt.). Pārtikas pagatavošanai var izmantot, piemēram, prīmusu, āra grilu, dažādas kempinga plītis utt. Šādā gadījumā ievērojiet visas ugunsdrošības prasības!

Sakaru un elektrības trūkuma gadījumā ir ļoti grūti sekot līdzi situācijas attīstībai un saņemt informāciju no valsts. Tāpēc izmantojiet, piemēram, radio ar dinamometru. Alternatīvi var izmantot arī automagnetolu.

Pārliecinieties, ka jūsu palīglīdzekļus var izmantot arī tad, ja nav elektrības. Tāpēc sagatavojiet baterijas, uzlādējiet akumulatoru bankas vai izmantojiet citus alternatīvus enerģijas avotus (piemēram, pārnēsājamu saules paneli, ģeneratoru utt.).

Apdomājiet, kādas ierīces un palīglīdzekļi jums ir mājās, kas jums ir nepieciešami un kas atvieglotu jūsu dzīvi krīzes situācijā, un pārliecinieties, ka tos var izmantot arī krīzes situācijā, ja nepieciešams.

 

Kā sagatavoties krīzei?                                                                                   

Lai sagatavotos krīzēm, ir svarīgi izstrādāt plānu un iepriekš apdomāt nepieciešamās darbības. Krīzes plāna galvenais mērķis ir nodrošināt, ka varat patstāvīgi tikt galā vismaz nedēļu. Jo lielāka krīze, jo ilgāk var paiet, līdz pie jums nonāks pašvaldības vai valsts palīdzība. Vispirms novērtējiet iespējamos riskus savā mājā un tās apkārtnē un apdomājiet, kā tikt galā dažādās situācijās. Apspriediet ar ģimenes locekļiem, kaimiņiem vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu, kādas krīzes jūsu reģionā ir visiespējamākās un kādas darbības veikt, ja tās notiek. Apdomājiet, no kādiem vitāli svarīgiem pakalpojumiem atkarīga jūsu ikdienas dzīve (elektrība, sakari, apkure) un atrodiet alternatīvus risinājumus gadījumam, ja viens vai vairāki no tiem pārtrūkst. Ir svarīgi, lai visiem ģimenes locekļiem krīzes plānā būtu noteikta sava loma un darbības.

 

Kā ģimenei sagatavoties krīzei?

  • Apdomājiet, no kādiem vitāli svarīgiem pakalpojumiem atkarīga jūsu māja (elektrība, ūdens, apkure, sakari, kanalizācija). Kritiķi pārskatiet mājas krājumus, tostarp skaidru naudu, un novērtējiet zāļu un mājas aptieciņas stāvokli.
  • Vienojieties ar tuviniekiem, kā uzturēt sakarus krīzes laikā vai kur satikties. Novērtējiet, vai kādam no tuviniekiem krīzes situācijā nepieciešams tūlītējs atbalsts.
  • Pārliecinieties, ka visi svarīgie dokumenti un pirmās nepieciešamības lietas ir viegli pieejamā vietā, lai vajadzības gadījumā tos varētu ātri paņemt līdzi. Pārrunājiet ar ģimeni nepieciešamo līdzekļu (piemēram, mājas aptieciņas) atrašanās vietas un lietošanu (piemēram, kā noslēgt ūdeni vai gāzi, kā izmantot ģeneratoru).
  • Apkopojiet svarīgus kontaktus, tostarp kaimiņus, dzīvokļu īpašnieku kooperatīva biedrus, pakalpojumu sniedzēju tālruņa numurus un vietējās pašvaldības informācijas numuru.   

Apspriediet:

  • Kad un kā izsaukt palīdzību krīzes situācijā. 
  • Kur atrodas svarīgākie līdzekļi, kas var būt nepieciešami krīzes situācijā. 
  • Kā vajadzības gadījumā noslēgt ūdeni vai gāzi un izslēgt elektrību. 
  • Kur jūs varētu īslaicīgi doties briesmu gadījumā (uz laukiem, uz vasarnīcu, pie kaimiņiem, draugiem vai radiniekiem).
  • Kādās situācijās ir noteikti jāpamet mājas jeb jāevakuējas. 
  • Kad ir drošāk palikt mājās. 
  • Ko ņemt līdzi, pametot mājas jeb evakuējoties.
  • Kā rūpēties par mājdzīvniekiem krīzes situācijā. 

 

 

Kā sagatavoties krīzei ar dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu?

Arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīviem jābūt gataviem krīzēm. Efektīvai krīžu pārvarēšanai katram dzīvokļu īpašnieku kooperatīvam jābūt plānam, kā rīkoties ūdens, centralizētās apkures vai elektroapgādes pārtraukuma gadījumā. 

  • Pārbaudiet, kam ir piekļuve pagrabam. Ne visiem iedzīvotājiem var būt savs pagrabs vai atslēga. Vienojieties kooperatīvā, kam ir atslēgas uz svarīgiem mezgliem (atslēgām jābūt vairākām personām) un nodrošiniet, lai patvēruma nepieciešamības gadījumā visiem ēkā esošajiem būtu atļauts piekļūt pagrabam.
  • Pagrabam vajadzētu būt vairākām izejām. Visām durvīm jābūt atveramām, un atslēgām jābūt viegli pieejamām.
  • Durvīm, vārtiem un barjerām elektrības pārtraukuma gadījumā jābūt atveramām arī mehāniski. Tāpat jābūt iespējai manuāli vadīt svarīgas tehniskās sistēmas (piemēram, signalizāciju, apkuri, ventilāciju).
  • Ja mājā ir lifts, aprīkojiet to ar instrukciju, kas paskaidro, ko darīt lifta negaidītas apstāšanās gadījumā.
  • Centralizētās apkures sistēma var turpināt darboties elektrības pārtraukuma laikā, taču siltums var nesasniegt māju. Padomājiet, vai jūsu ēkai pārtraukuma gadījumā būtu nepieciešams ģenerators.
  • Ilgstošu ūdens un kanalizācijas pārtraukumu gadījumā ir iespējams pasūtīt āra tualetes un ūdens tvertnes.
  • Kartējiet iedzīvotājus, kuriem ir iespēja uz laiku pārcelties citur.
  • Identificējiet iedzīvotājus, kuri nevar patstāvīgi doties prom un kuriem nepieciešama palīdzība. Par to ir vērts informēt arī vietējās pašvaldības.
  • Dzīvokļu īpašnieku kooperatīva biedriem jābūt savstarpējiem kontaktiem, un par ēku atbildīgajām personām jābūt pakalpojumu sniedzēju un vietējo pašvaldību kontaktinformācijai, kur vērsties problēmu gadījumā.

 

 Kā sagatavoties krīzei ar kopienu?

  • Analizējiet dažādus iespējamos draudus un krīzes un izstrādājiet rīcības plānu, ko iepazīstināsiet arī kopīgā sapulcē. 
  • Papildus evakuācijas plānam kopīgi izstrādājiet arī ārkārtas situāciju plānu, ar kuru ir informēti visi iedzīvotāji. Vienojieties par savstarpēju informēšanas sistēmu un vienotiem informācijas avotiem.  
  • Izstrādājiet instrukcijas dažādu vitāli svarīgu pakalpojumu pārtraukuma gadījumā (elektrība, ūdens, kanalizācija, ventilācija) un, ja iespējams, izstrādājiet alternatīvus risinājumus (ģenerators, tuvākā tīra ūdens vieta). Noskaidrojiet, kuras ierīces pārtraukuma gadījumā jāpārslēdz manuāli un kuras ierīces ir nodrošinātas ar rezerves barošanu (piemēram, ja ir ģenerators).  
  • Iepazīstieties ar kaimiņiem un apmainieties ar tālruņa numuriem. 
  • Noskaidrojiet, kas ir kopienas galvenās personas (ciemata vecākais, dzīvokļu īpašnieku kooperatīva priekšsēdētājs, apkaimes biedrības vadītājs utt.). 
  • Kopīgi ar kopienas galvenajām personām noskaidrojiet reģiona draudus un vitāli svarīgu pakalpojumu pārtraukumu ietekmi un apdomājiet, kā labāk kopīgi sagatavoties (piemēram, kopīga elektrības ģeneratora, ūdens sūkņa, ugunsdzēsības līdzekļu un citu palīglīdzekļu iegāde utt.). 
  • Kopīgi noskaidrojiet, kuri kopienas locekļi krīzes situācijās nepieciešama palīdzība. 
  • Vienojieties par kopienas locekļu informēšanas kārtību par briesmām un savstarpēju informācijas apmaiņu krīzes situācijā un apdomājiet, kā jūs varat palīdzēt viens otram (tostarp tiem, kam nepieciešama palīdzība – vieni dzīvojoši gados veci cilvēki, cilvēki ar invaliditāti utt.). 

Apspriediet

  • Cik cilvēku dzīvo kopienā vai ciematā? 
  • Kāds ir vietējo ceļu stāvoklis? 
  • Kur atrodas reģiona tīra dzeramā ūdens avoti? Kartējiet arī pamestu saimniecību akas.
  • Kurš labi pārzina reģiona mežus un meža ceļus?
  • Kādos reģionos ir slikta mobilo sakaru uztveršana? 
  • Cik cilvēku ir saņēmuši apmācību (piemēram, pirmā palīdzība, glābšana, psiholoģiskā konsultēšana utt.)?

 

Kur es varu saņemt informāciju krīzes laikā? 

Sagatavoties krīzei palīdz tīmekļa vietne olevalmis.ee, kurā pašlaik atrodaties. Dzīvību, veselību un īpašumu apdraudošas krīzes gadījumā valsts sūta tiešus paziņojumus, izmantojot vienotu briesmu paziņojumu sistēmu ar nosaukumu EE-ALARM. Tās sastāvdaļas ir uz briesmu zonas balstīta SMS, mobilās lietotnes „Ole valmis!“ un „Eesti app“, sirēnu tīkls, rullējošās tekstu joslas ETV un ETV+ televīzijas kanālos, err.ee tīmekļa vietnē un ERR ziņu lietotnē. 

Briesmu paziņojumu sistēmā saņemto informāciju varat pārbaudīt un iegūt papildu informāciju:

Visātrāk iedzīvotāji saņem paziņojumus caur EE-ALARM sistēmu un tīmekļa vietnēm kriis.ee, olevalmis.ee, kā arī no valsts informācijas tālruņa 1247.

Jebkurā gadījumā ir vērts parūpēties, lai pirms krīzes sākuma mājās būtu radio ar baterijām vai dinamo un pilnībā uzlādētas akumulatora bankas. Gan ERR, gan apraides tīkla pakalpojumu sniedzējs Levira ir valsts vitāli svarīgu pakalpojumu sniedzēji krīzes informācijas izplatīšanā.